Džons un Džeks

Jūlijs 7, 2008

Dzīvoja reiz dvīņi – Džons un Džeks. Džonam nomira sieva, Džekam tajā pašā laikā nogrima laiva.
Līdzjūtīgā kaimiņiene satika Džeku un, noturējusi viņu par Džonu, izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu.
Džeks teica – ak, nav tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. Viņa bija galīgi izrustējusi, dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām zivīm. Visu laiku tecēja un čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un tas caurums priekšā kļuva lielāks katru reizi, kad viņu lietoju. Bet tad tie četri asie puiši viņu no manis aizņēmās uz nedēļas nogali, un tas veco kraķi piebeidza. Es brīdināju, ka liela prieka no viņas nebūs, bet šie nelikās mierā. Puiši mēģināja tikt viņā iekšā visi reizē – un, kamēr izmēģinājās visādos stāvokļos, mana večiņa pārlūza vidū pušu…
Kaimiņiene noģība.

2 Atbildes to “Džons un Džeks”

  1. Sandis Says:

    Šī anekdote riktīgi ierulē😀

  2. Ina Says:

    muahahaaaaa😀😀😀 the best!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: