– Kur Tu strādā?
– Nekur.
– Ko dari?
– Neko.
– Tā nu gan ir lieliska nodarbošanās!
– Jā,bet baigā konkurence…

- Kur vecāmāte?
- Dirst aizgāja!
- Kā tu zini?
- Avīzi paņēma , bet brilles uz galda palika!

Jānītis jautā tētim:
- Tēti, kas ir alkaholiķis?
- Redzi, tur pa logu tos piecus bērzus? Alkoholiķim liekas, ka tie ir desmit.
- Nu jā, tēt, bet tur ir trīs ozoli.

Skolotāja prasa bērniem: – Kas izgudroja zobratus? Kāds puisēns atbild: – Inženieris. – Ļoti labi, sēdies. Bet kā radās olas? Kāda meitenīte: – Olas radās evolūcijas gaitā. – Ļoti labi, sēdies. Bet kas izgudroja sirēnu? Jānītis: – Sirēnu izgudroja inženieris, kam olas zobratos ierāva…

Skolotāja uz tāfeles uzzīmē ābolu un skolniekiem prasa, kas tas ir, visi saka: dibens, skolotaja sāk raudat un aiziet pie direktora. Pēc kāda laika direktors atnāk ar skolotāju un jautā: kurš skolotāju saraudināja un kas uz tafeles to pakaļu uzzīmēja?

- Jānīt! Kāpēc neatdevi to gredzenu, ko atradi uz ielas?
- Tāpēc ka uz tā bija rakstīts “Mūžīgi tavs”!

Blondīnei apnīk, ka visi viņu apceļ matu krāsas dēļ, tāpēc viņa nokrāso matus un dodas pasaulē laimi meklēt. Iet, iet un priekšā parādās aitas ar ganu. Blondīne saka:”Ja es pareizi pateikšu, cik aitas ir šjā ganāmpulkā, tad tu man vienu aitu atdosi.” Gans piekrīt. Ok, blondīne izskaita pareizi, paņem aitu. Gans saka:”Ja es pateikšu, kāda ir tava īstā matu krāsa, tad tu man “aitu” atdosi atpakaļ.” Blondīne piekrīt. Gans saka: “Tu esi blondīne.” Neko, blondīnei jādod “aita” atpakaļ. Viņa prasa:”Kā tu zināji, ka esmu blondīne?” Gans atbild:” Tu paņēmi manu suni nevis aitu.”

Iet sieviete, un viņai visu laiku seko kāds vīrietis. Sieviete neiztur, apstājas, pagriežas un jautā:
- Kāpēc jūs man sekojat?
- Kad jūs pagriezāties, es sev uzdevu tieši to pašu jautājumu.

Programmētāja sieva pienes vīram kafiju. Viņš, neatraudams acis no monitora, paņem krūzīti, iedzer malku un pārmetošā balsī saka:
- Tu taču zini, ka man riebjas kafija bez cukura!
- Zinu, dārgais, zinu, – atbild sieva. – Man vienkārši gribējās dzirdēt tavu balsi.

Direktors uzrunā jaunu darbinieku:
- Pirmkārt, mūsu firmā ļoti rūpējamies par tīrību. Vai Jūs pirms ienākšanas notīrījāt kurpes kājslauķī?
- Jā, protams!
- Otrkārt, mēs prasām godīgumu. Nekāda kājslauķa tur nav.

Ārsts saka pacientei:
- Jums ir paaugstināts asinsspiediens un vāja sirds. Cik jums gadu?
- Trīsdesmit pieci.
- Un turklāt vēl vāja atmiņa.

Pie kādas sievietes durvīm zvana iereibis vīrietis ar cigareti zobos:
- Es sakarā ar precību sludinājumu.
Sieviete: – Bet es taču rakstīju, ka vēlos nedzērāju un nesmēķētāju.
Iereibušais: – Es tikai atnācu Jums pateikt, ka uz mani varat necerēt!

Pie ceļu policista pieskrien vīrietis un kliedz:
- Policija palīgā! Man tikko nozaga mašīnu!
- Redzēju, redzēju… Ļoti profesionāli nostrādāja, maitas!

Ja tevi pasūta mīļotais cilvēks, bet saka ka varat palikt draugi, tas ir tas pats, kā tev nomirtu suns, bet mamma ļautu tev viņu paturēt!

Labāk no rīta ar Google Earth meklēt KUR tu dzēri, nekā Youtubē skatīties KĀ…

via

Notiek boksa turnīrs smagsvara kategorijā. Bet sagadījies tā, ka viens bokseris saslimis. Ko nu darīt? Sportista menedžeris ierauga uz ielas vienu tēvaini 2×2. Pieskrien klāt un jautā:
- Klau, kā tevi sauc?
- Vasja…
- Eu, Vasja, tu liels tēvainis, boksa turnīrā negribi piedalīties?
- A kam man tas?
- Nu, naudu samaksāsim
- A kam man to naudu…
- Nu, nopirksim tev jaunas sandales. Skatos, ka tagadējās tādas noplīsušas…
- Sandales, saki?! Labi, es piedalos!
Veikalā nopērk šim sandales, un dodas uz turnīru.
Sākas sacensības. 10 000 skatītāju, pusplikas meitenes, viss kā pieklājas…
Vasja stāv ringā. Te šim pretī izlec milzīgs nēģeris, var redzēt ir profesionālis boksā.
Sākas mačs. Nēģeris tik klapē Vasju no sāniem, no priekšas, no aizmugures. Bet Vasja stāv un neko nedara…
- Sit taču viņam!!!!
Kliedz treneris.
- Kāpēc, viņš man nekā nav nodarījis?!
- Viņš tev sandales nospēra…
Viens Vasjas rokas vēziens, nēģeris lido ringa nožogojumā, sapinas striķos, atslēdzies!!!
Tiesnesis pieskrien klāt, sāk skaitīt:
- 1…2…3…
Vasja pienāk klāt, nogrūž tiesnesi:
- Paej malā, strīpainais, kamēr sandales neatdos, augšā necelsies..

Uzcēla tiltu. Bērni apzīmē margas, kāds izsit lukturus. Nolēma noalgot sargu. Pieņēma darbā.
Bet nav neviena, kas sastādītu sarga darba grafiku, rūpētos par viņa specapģērbu, pieskatītu, lai sargs nedzer. Noalgoja sargam priekšnieku. Bet nav neviena, kas nodarbotos ar grāmatvedību. Noalgoja grāmatvedi. Bet nav kam nodarboties ar kadriem. Pieņēma personāla vadības speciālisti, bet pēc tam – lai būtu, kas visus uzrauga, – pieņēma direktoru.
Uzcēla administratīvo ēku, viss it kā labi, bet organizācijai nav nosaukuma. Vērsās ar iesniegumu ministrijā, tā šo jautājumu izvirzīja skatīšanai valdībā un piešķīra nosaukumu – “Tilta drošības departaments”.
Viss labi, bet te pēkšņi – krīze! Atgriežas direktors no ministrijas un saka: “Lika samazināt izdevumus, ko darīsim?” Savācās visa administrācija, apsprieda taupīšanas iespējas, nobalsoja un atlaida no darba sargu.